Ja to, kas ir grāmatvedības bilance zina vai vismaz nojauš vairums, tad to, kas ir gada pārskats, gan zina tikai retais. Pēc nosaukuma jau var secināt, ka tas ir sava veida finanšu pārskats, taču plašāka izpratne par to ir vien grāmatvežiem vai personām ar padziļinātām zināšanām finanšu jomā. Vispārīgi skaidrojot, gada pārskats ir ļoti nozīmīgs grāmatvedības dokumentu kopums. Pēc gada pārskata ir iespējams izdarīt secinājums par to, kā uzņēmumam vai organizācijai ir klājies iepriekšējā gadā un ko uzņēmums plāno darīt, lai attīstītu savu darbību un uzlabotu rādītājus nākamajos pārskata periodos. Tā sastādīšana ir aktuāla ikvienam uzņēmumam, jo tieši tas ir dokuments, kas nosaka potenciālo investoru vēlmi piesaistīt savus finanšu līdzekļus.

Pēc definīcijas, gada pārskats ir uzņēmējdarbības grāmatvedības dokuments un komersantu komunikācijas līdzeklis, kas sevī ietver finanšu informāciju par vienu darbības gadu (credit rapid online). Tas pamatā sastāv no bilances, peļņas zaudējuma aprēķina un naudas plūsmas pārskata. Lai iesaistītajām pusēm būtu vieglāk uztvert informāciju, parasti gada pārskatam tiek pievienots arī vispārējais uzņēmuma raksturojums, kas iekļauj uzņēmuma pašreizējās pozīcijas kopējā tirgū un citus salīdzinošus rādītājus un vadības ziņojums, kas sniedz ziņas par vadības darbu, uzņēmuma nākotnes attīstības plāniem, vīziju un mērķiem. Gada pārskats būtībā reprezentē uzņēmumu, tieši tāpēc ir svarīgi panākt, ka tas ir pievilcīgs tiem, kas par to interesējies un lasa.

Kaut arī gada pārskatu ir jāsastāda, ievērojot Latvijas likumā par Gada pārskatu noteiktās prasības, tas citiem var uzņēmumu parādīt pozitīvākā vai negatīvākā nokrāsā. Tajā attēlotos skaitļus un datus izmainīt nevar, taču gada pārskata noformējums un vadības ziņojums ļoti daudz ko var pavēstīt par uzņēmumā notiekošajiem procesiem. Nepareizs vai paviršs noformējums var liecināt grāmatveža nekompetenci vai arī vadības negatīvo attieksmi pret uzņēmumā notiekošo. Tieši tāpēc šī dokumenta sastādīšana ir ļoti laikietilpīgs process. Ir svarīgi, lai tajā atainotā informācija būtu skaidri saprotama un reprezentētu vadības patieso nostāju.

Kā jau iepriekš tika minēts, uzņēmuma gada pārskats ir galvenais dokuments, pēc kura investori nosaka, vai ir vērts ieguldīt savu naudu šajā uzņēmumā. Tātad, labi izstrādāts, patiess un pārskatāms gada pārskats ar idejām uzņēmuma darbības uzlabošanai nākotnē, var kļūt par ļoti labu investoru piesaistes materiālu. Savukārt, slikts vai nepatiess gada pārskats var nozīmēt grūtības piesaistīt finansējumu gan no privātajiem, tiešajiem investoriem, gan akcionāriem, gan bankām.

Katram, kas lasa uzņēmuma gada pārskatu, parasti ir savi kritēriji, pēc kā tas tiek izvērtēts, tašu atsevišķām sadaļām, katrā gadījumā, prasti tiek piešķirta lielāka nozīme. Piemēram vairums investoru un akcionāru interesē informācija par to, kādi ir uzņēmuma darbības mērķi, vīzija un nākotnes plāni, informācija par dividendēm, kā arī kopējā vadības stratēģija. Būtiskākais nav, kādi ir uzņēmuma finanšu rādītāji šobrīd, bet gan, ko uzņēmums varētu sasniegt nākotnē un kāds ir tā potenciāls, jo investoru ieguvums ir atkarīgs tieši no uzņēmuma izaugsmes. Tomēr gada pārskats nav domāts potenciālajiem investoriem vien. Tas ir arī viens no dokumentiem, ko uzņēmējiem ir jāiesniedz Valts Ieņēmumu dienestā, lai pierādītu savu līdzekļu apgrozījumu un saistību pildīšanu. Valdības ierēdņi, protams, gada pārskatā daudz lielāku uzmanību pievērš tieši finanšu rādītājiem un nodokļu nomaksai, nevis vadības ziņojumā ietvertajai informācijai.

Raksts tapis sadarbībā ar Imprumutacum.

Viens no svarīgākajiem grāmatvedības dokumentiem ir tieši naudas plūsmas pārskats. Naudas plūsma tiek pielīdzināta uzņēmuma asinsritei – nauda no dažādiem avotiem uzņēmumā ieplūst, tiek apgrozīta un izplūst – pikavippi. Naudas plūsmas pārskatā šis process tiek attēlots ar konkrētiem skaitļiem un citiem datiem. Apskatīsim, kas tad īsti ir naudas plūsma un kā tā tiek attēlota naudas plūsmas pārskatā.

Lai varētu veikt jebkādu saimniecisko darbību, ir nepieciešami naudas līdzekļi. Naudas līdzekļi uzņēmumam ir ierobežoti, līdz ar to, ir jādomā, kā šos līdzekļus efektīvi sadalīt, lai tie pietiktu konkrētam laika periodam. Tieši tāpēc tiek veidoti naudas līdzekļu plūsmas pārskati. Naudas plūsmas pārskats ļauj uzņēmuma vadībai izlemt, kā racionāli izlietot esošos līdzekļus un pēc naudas plūsmas pārskata var aptuveni secināt, vai nauda nākotnē varētu pietrūkt, vai palikt pāri, līdz ar to ir iespējams izdarīt pamatotus secinājumus par iespējamajiem naudas piesaistes veidiem iztrūkuma gadījumā vai to, kur ieguldīt līdzekļus, pārpalikuma gadījumā, lai nodrošinātu uzņēmumam papildus ienākumus.

Pēc definīcijas, naudas plūsma ir naudas vai citu naudas ekvivalentu apgrozība uzņēmumā. Pozitīva naudas plūsma nozīmē, ka uzņēmums piedzīvo izaugsmi un tas var segt saistības kulutusluotto, ieguldīt naudu uzņēmuma izaugsmei, atgriezt naudu akcionāriem, nodrošināt rezerves pret nākotnes finanšu problēmām un piesaistīt ārējo kapitālu. Negatīva naudas plūsma nozīmē, ka uzņēmums ir nonācis finansiālās grūtībās, tas nespēj segt savas saistības un tam arī varētu rasties grūtības, piesaistīt ārējo kapitālu. Tātad, pēc naudas plūsmas var noteikt, vai uzņēmums nākotnē augs un attīstīsies vai arī nē.

Naudas plūsmas pārskatā, uzskatāmi tiek attēlota šī naudas plūsma jeb naudas cirkulācija. To var veidot pēc dažādām metodēm un tajā var tikt iekļautas dažādas ienākumu un izdevumu sadaļas, atkarībā no uzņēmuma darbības nozares, veida un situācijas. Parasti naudas plūsmā vispirms tiek uzskaitīti visi ieņēmumi, pēc tam izdevumi un beigās, atlikums jeb tīrie ieņēmumi, kas tiek iegūti no kopējiem ienākumiem, atņemot izdevumus. Ienākumu sadaļa parasti tiek sadalīta divās daļās – atlikums no iepriekšējā pārskata perioda un pārējie ienākumi, kā, piemēram, naudas ieņēmumi, pamatkapitāls u.c. Pie izdevumiem tiek norādīts viss, kam nauda var tikt tērēta, piemēram, nauda pamatlīdzekļu iegādei, izejvielas un materiāli, darba samaksa, nodokļi, samaksa par ārpakalpojumiem un citi izdevumi.

Naudas plūsma, kas ir sastādīta precīzi, rūpīgi un pareizi dos iespēju prognozēt aptuveno situāciju ar naudas līdzekļiem uzņēmumā, izvērtēt dažādus riska faktorus un prognozēt šo risku potenciālo ietekmi uz uzņēmuma nākotnes darbību, prognozēt dažādus potenciālos attīstības scenārijus, prognozēt maksājumus un to termiņus utt. Šī informācija ir noderīga gan pašiem uzņēmējiem, lai attīstītu savu uzņēmumu un saprastu, kas varētu notikt nākotnē, kā arī potenciālajiem investoriem, lai saprastu, vai ir vērts investēt šajā uzņēmumā un varētu spriest par iespējamajām dividendēm un citiem ieguvumiem.

Tā kā naudas plūsma parasti ir iespējamais nākotnes scenārijs, uz to pilnībā paļauties never. Parasti precīzu naudas plūsmu var paredzēt vien gadu vai divus gadus uz priekšu, atkarībā no uzņēmuma darbības nozares un specifikas, taču tas dod vismaz aptuvenu priekšstatu par nākotni un ļauj saprast, cik ļoti uzņēmuma vadība ir ieinteresēta uzņēmuma attīstībā.

Runājot par grāmatvedību, vairums ar to saprot, tieši finanšu grāmatvedību, proti, finanšu datu grāmatošanu un pārskatu veidošanu, taču patiesībā, daudz nozīmīgāka grāmatvedības daļa ir tieši vadības grāmatvedība jeb prasme šos fiksētos datus analizētu un veidot nākotnes prognozes, lai pieņemtu stratēģiski nozīmīgus lēmumus. Lai labāk izprastu, ko tieši ietver grāmatvedība, apskatīsim sīkāk abus minētos grāmatvedības veidus.

Finanšu grāmatvedība sevī ietver visdažādākās darbības ar finansēm, kā, piemēram, ierakstu veikšanu, pirmdokumentu reģistrēšanu, atskaišu gatavošanu, pārskatu sagatavošanu un dažādu aprēķinu veikšanu. Finanšu grāmatvedībā sagatavotā informācija palīdz gan uzņēmumā iesaistītajām, gan ārpus uzņēmuma esošām personām novērtēt uzņēmuma ikdienas darbību un finanšu stāvokli. Finanšu grāmatvedība ir obligāta visiem uzņēmumiem, lai visas finanšu darbības būtu caurspīdīgas un pārskatāmas. Tomēr finanšu grāmatvedība ir tikai pats pamats. Daudz lielāks ieguvums pašam uzņēmējam ir tieši no vadības grāmatvedības.

Vadības grāmatvedība ir tālākais process, pēc finanšu datu fiksēšanas un pamata analīzes. Vadības grāmatvedība palīdz uzņēmējiem pieņemt stratēģiski svarīgus lēmumus, kas var nodrošināt uzņēmuma attīstību nākotnē. Vadības grāmatvedība sevī ietver, piemēram, finanšu datu identificēšanu, tālāku aprēķināšanu, uzkrāšanu, izpēti, sagatavošanu, izvērtēšanu un, pats svarīgākais, prezentēšanu uzņēmējam un citām ieinteresētajām personām. Tas palīdz uzņēmējam saprast, kā rīkoties tālāk un kā attīstīt savu biznesu.

Kā redzams, abu grāmatvedības veidu mērķi un principi krasi atšķiras. Viens grāmatvedības veids ir orientēts uz finanšu datu fiksēšanu un apstrādi, bet otrs uz datu izmatošanu un likšanu lietā uzņēmuma interesēs, tāpēc nebūtu ieteicams uzticēt abus grāmatvedības veidus kārtot vienam grāmatvedim. Pirmkārt, viens grāmatvedis, visticamāk tāpat netiks galā ar abiem pamata uzdevumiem, kā arī, divu grāmatvežu nolīgšana šādiem mērķiem samazinās kļūdas iespējamību un palielinās finanšu kontroli uzņēmumā.

Jāsaprot, ka vairums grāmatvežu nodarbojas tieši ar finanšu grāmatvedību. Gan profesionālajās vidusskolās, kur tiek piedāvātas grāmatvedības programmas, gan grāmatvedības kursos, gan arī augstskolu bakalaura programmās grāmatvedības apmācība tiek fokusēta, galvenokārt, uz finanšu grāmatvedību. Kaut gan parasti tiek mācīts, ka tāda vadības grāmatvedība pastāv un arī tiek piedāvāts apgūt tās pamatus, tas nav pietiekami, lai grāmatvedis patiešām spētu iedziļināties un izprast vadības grāmatvedības būtību un veikt tās izpildi. Vadības grāmatvedība ir augstākais līmenis, ko, pienācīgā līmenī, visticamāk spēs veikt vien grāmatvedis ar maģistra grādu.

Ja uzņēmumam ir nepieciešams ne vien finanšu grāmatvedis, bet arī vadības grāmatvedis, pamatā pastāv trīs iespējas. Pirmā ir algot vadības grāmatvedi, kas veiks gan finanšu gan vadības grāmatvedības uzdevumus, taču, kā jau mēs iepriekš noskaidrojām, tas nebūs labākais lēmums, jo grāmatvedim nāksies uzņemties ļoti daudz pienākumus, turklāt netiks veikta pienācīga datu kontrole. Otrais variants ir algot divus grāmatvežus, taču mazākiem uzņēmumiem tas var izrādīties finansiāli nepanesami. Trešais variants ir algot finanšu grāmatvedi un saņemt ārštata vadības grāmatveža konsultācijas, kad un ja tas nepieciešams.

Tātad, grāmatvedība neaprobežojas vien ar finanšu datu piefiksēšanu un analīzi, tas ietver arī datu reālu izmantošanu uzņēmuma interesēs. Kaut gan mūsdienās vairums grāmatvežu pārvalda tieši finanšu grāmatvedību, nākotnē vadības grāmatvedība būs tā, kas būs pieprasīta un plaši izmantota, jo tas ir daudz stratēģiskāks un atbildīgāks darbs.

Mūsdienās grāmatveža profesija ir viena no pieprasītākajām, turklāt tā ir arī ļoti perspektīva, jo arī nākotnē grāmatvežiem darbavietas būs nodrošinātas. Jebkurā nopietnā uzņēmumā ir nepieciešams vismaz viens grāmatvedis un visticamāk tā tas būs arī nākotnē. Attīstoties uzņēmējdarbībai, pieaug nepieciešamība pēc grāmatvežiem, turklāt šī ir arī diezgan labi apmaksāta profesija. Tas viss noteikti izklausās pat ļoti vilinoši, taču kļūt par grāmatvedi nav viegli. Kas ir jādara, lai kļūtu par grāmatvedi un kāda ir šīs profesijas specifika?

Pirms vispār sākt domāt, kā kļūt par grāmatvedi, ir jāsaprot, ko īsti grāmatvedis dara? Daudzi, kas ar šo profesiju nav pazīstami, vēlas kļūt par grāmatvežiem tikai tāpēc, ka viņi uzskata grāmatveža darbu par ļoti vieglu. No malas tā varbūt arī izskatās – grāmatvedis visu dienu sēž pie datora un rakta ciparus. Fiziski šis darbs patiešām ir ļoti viegls, taču tas ir psiholoģiski grūts un arī prasa ļoti daudz zināšanas un praktisko pieredzi. Īsumā, grāmatvedis fiksē visus uzņēmuma finanšu darījumus un veic vajadzīgos aprēķinus, piemēram, aprēķina darba algas, aprēķina nodokļus, aprēķina produkcijas pašizmaksas un veic daudz un dažādu citu aprēķinu.

Jāsaprot gan, ka grāmatveža darbs lielos un mazos uzņēmumos ir ļoti atšķirīgs. Mazā uzņēmumā grāmatvedis pārvalda visas finanses un ir atbildīgs par uzņēmuma kopējo finanšu reģistrēšanu un dažādu nepieciešamo aprēķinu veikšanu, bet lielās firmās grāmatvežu darbs ir konkrētāks, jo vienā uzņēmumā strādā vairāki grāmatveži, vairākos līmeņos. Parasti ir galvenais grāmatvedis, kas atbild par kopējo grāmatošanu un uzņēmuma vispārējām finansēm. Galvenā grāmatveža pakļautībā strādā citi grāmatveži, kuriem katram ir savi pienākumi, piemēram, viens atbild par kasi un algu aprēķināšanu, cits veic dažādas operācijas ar valūtām, un vēl kāds atbild par apgrozāmajiem līdzekļiem. Kombinācijas un grāmatvežu pienākumi lielos uzņēmumos var būt ļoti atšķirīgi, turklāt, arī šiem grāmatvežiem var būt dažādu kategoriju palīgi, kas veic grāmatvežu uzdotos uzdevumus.

Tātad, grāmatvedis nav viena konkrēta profesija, kas pieprasa noteiktu izglītības, pieredzes un apmācības līmeni. Grāmatveži veido karjeru pamazām, bet kas tad īsti ir vajadzīgs, lai šo karjeras kāpumu uzsāktu. Pamatā ir divi varianti – censties izsities ar izglītību vai pieredzi. Lai kļūtu par grāmatvedi jebkurā gadījumā ir jābūt attiecīgai izglītībai, taču grāmatvežus apmāca dažādās izglītības iestādēs, piemēram, kursos, profesionālajās vidusskolās un augstskolās. Protams, grāmatvedis, kurš pabeidzis 30 stundu kursus, zināšanu līmenī nav pielīdzināms grāmatvedim ar maģistra grādu, taču abiem kandidātiem ir iespējas kļūt par grāmatvežiem.

Grāmatvedim ar profesionālo izglītību vai izietiem grāmatvedības kursiem noteikti būs jāsāk no pašas apakšas, proti, jāstrādā par grāmatveža palīgu. Sākumā, visticamāk, būs jāiegūst prakses vieta kādā uzņēmumā un tā, no apakšas lēnām jāvirzās uz augšu. Par galveno grāmatvedi lielā uzņēmumā, gan visticamāk viņš strādāt nevarēs, jo šī vieta tomēr pieprasa atbilstošu izglītības līmeni. Grāmatvedim ar augstāko izglītību, gan ir labākas izredzes. Pilnībā bez pieredzes arī darbu iegūt nebūs iespējams, bet jau studiju laikā ir iespējams iegūt labu prakses vietu un pēc tam censties virzīties uz augšu jau no grāmatveža pozīcijas nevis grāmatveža palīga pozīcijas.

Vai par grāmatvedi kļūt ir viegli? Noteikti nē. Tā ir profesija, kas prasa gan atbilstošas zināšanas, gan pieredzi, un visticamāk paies vairāki gadi, kamēr grāmatvedis iekārtosies darbā, kas patiešām ir labi apmaksāts un prestižs, taču, ja grāmatvedība ir lieta, kas jūs patiešām interesē, tad lielajiem informācijas apjomiem un grūtajam ceļam pa karjeras kāpnēm nevajadzētu jūs atturēt.

Mūsdienās grāmatvedība jau sen vairs nav tikai darbs ar papīriem. Gandrīz viss ir digitalizēts un grāmatvedis savu darbu veic tieši datorā, izmantojot konkrētas grāmatvedības programmas. Protams, mazie uzņēmumi var uzskaiti veikt kaut vai parastās teksta ievades programmās, kas piedāvā iespēju veikt dažādus aprēķinus, taču nopietnākiem uzņēmumiem ir nepieciešamas daudz nopietnākas sistēmas. Mūsdienās pieejamo grāmatvedības sistēmu skaits ir gandrīz bezgalīgs. Tās ir ļoti atšķirīgas, tāpēc, uzņēmējam varētu rasties, problēmas, ar piemērotas grāmatvedības uzskaites sistēmas atrašanu. Šeit būs daži padomi, kas šo uzdevumu varētu padarīt mazliet vienkāršāku.

1. Izvēlieties pēc ražotāja

Kā jau tika minēts, grāmatvedības programmas ir ļoti dažādas un tās ir veidojuši ļoti atšķirīgi programmētāji vai programmēšanas uzņēmumi. Ir gan tādas programmas, ko ir uzprogrammējis kāds students sava diplomdarba ietvaros, gan arī tādas, ko ir programmējusi, veidojusi un izstrādājusi starptautiski pazīstama kompānija, kurā darbojas vairāk nekā 1 000 profesionālu programmētāju un citu darbinieku. Protams, ir arī ļoti daudz programmu, kas atrodas kaut kur pa vidu, tomēr tā kā runa ir par uzņēmuma finansēm, vajadzētu izvēlēties tiešām uzticamu programmas ražotāju, nevis ņemt bezmaksas programmu, vai lētāko, ko var atrast.

2. Pārliecinies, ka sistēmai ir nākotnes perspektīvas

Grāmatvedība strauji attīstās, līdz ar to, ir svarīgi izvēlēties grāmatvedības sistēmu, kurai ir izstrādāts attīstības plāns un kura visu laiku tiek pilnveidota. Tas ir ļoti būtiski, jo sistēma bez jebkāda attīstības plāna ātri vien novecos un tad, būs vai nu jāstrādā ar sistēmu, kas nav konkurētspējīga un nepiedāvā nekādas modernas iespējas, vai arī regulāri jāiegādājas jaunas sistēmas, kas nebūs efektīvi, jo grāmatvežiem visu laiku būs jāmācās no jauna strādāt ar pilnīgi atšķirīgām programmām.

3. Uzzini, kas programmu uztur

Ļoti būtiski ir zināt, kas programmu uztur un vai vispār tai ir garantēta jebkāda uzturēšana. Ja jūs par sistēmu maksājat, tai vajadzētu būt kompānijas vai programmētāja atbalstam, taču ir būtiski arī zināt, cik tas ir drošs un pieejams. Ja sistēmu uztur viens vienīgs programmētājs, uzturēšana noteikti nebūs efektīva. Ja jums ir svarīgi, lai ar programmu vienmēr viss būtu kā nākas, izvēlieties tādu, kuru atbalsta un uztur kompānija ar vairāku programmētāju komandu, kas strādā efektīvi.

4. Pārliecinieties, ka sistēma atbilst likumdošanai

Iespējams viens no būtiskākajiem nosacījumiem ir tieši sistēmas atbilstība LR likumdošanai, ja vēlaties to izmantot ne vien uzņēmuma iekšējām vajadzībām, bet arī nodokļu grāmatošanai un saziņai ar valsts institūcijām un finanšu iestādēm. Sistēma, ko atbalsta likumdošana ļaus, piemēram, iegrāmatot neatskaitāmo PVN reprezentācijas izdevumiem un nodrošinās elektronisku datu apmaiņu ar Latvijas elektronisko norēķinu sistēmām.

5. Uzziniet, vai tā ir mākoņprogramma

Mūsdienās jaunākā tendence programmatūrām ir mākoņpakalpojumu izmantošana. Tas nozīmē, ka uzņēmējam nav programma jāuztur pašam uz sava servera, bet gan programma darbojas tiešsaistē. Tas ir izdevīgi gan tāpēc, ka nav nepieciešamības pēc ļoti jaudīgām ierīcēm, sistēmas lietošanai, gan arī to ir vieglāk uzturēt programmas pārvaldītājiem. Protams, ja jūs šādām sistēmām neuzticaties, varat arī izmantot tradicionālo programmatūru, kas tiek uzinstalēta uz servera.

Grāmatvedis ir viens no svarīgākajiem darbiniekiem visā uzņēmumā, jo viņam ir piešķirts viens no atbildīgākajiem pienākumiem – kārtot uzņēmuma finanses. Viņam ir jāspēj ne vien fiksēt visus uzņēmuma finansiālos darījumus, bet arī jāzina, kā veidot finanšu dokumentus tā, lai uzņēmums tiktu parādīts maksimāli labā gaismā. Protams, grāmatvedim ir arī jāorientējas likumdošanā un valsts nodokļu politikā, lai uzņēmums grāmatveža nekompetences dēļ neiekultos nepatikšanās. Būtībā, grāmatveža pienākumi ir ļoti plaši, taču kā uzņēmējs var būt pārliecināts, ka grāmatvedis spēs tos pildīt? Šeit būs plāns, kas palīdzēs saprast, kurš grāmatvedis būs piemērots sava amata veikšanai?

Vispirms ir jānoskaidro kāda ir grāmatveža kompetence un zināšanas. Kā jau tika minēts, grāmatvedim ir jābūt ļoti plašām zināšanām, taču, diemžēl, to visu vienā darba intervijā pārbaudīt never, tāpēc ir jāzina, kas ir pats būtiskākais. Ir četras jomas, kuras grāmatvedim ir jāpārzina kā savi pieci pirksti. Tās ir grāmatvedība un lietvedība, nodokļu konsultācijas, biznesa konsultācijas un audits. Protams, arī tas ir ļoti plašs izklāts par grāmatvedim nepieciešamajām zināšanām, taču noteikti ir jāpārbauda grāmatveža kompetence šajās jomās. Ir jāuzdod jautājumi par visu kas attiecas uz šīm jomām. Noteikt jāuzdod jautājumi par finanšu pārskatu sastādīšanu, finanšu dokumentu ietekmi uz biznesu, nodokļiem valstī un finanšu dokumentu pārbaudēm. Ja potenciālais grāmatvedis nespēj atbildēt uz šādiem jautājumiem, vai viņa atbildes jūs neapmierina, viņš pavisam noteikti nav kompetents veikt šādu darbu.

Otrkārt, grāmatvedim jābūt ar darba pieredzi. Noteikti ir daudz jauno grāmatvežu, kas uzskata, ka viņi ir gatavi pārvaldīt kāda uzņēmuma finanses un uzņemties šo atbildīgo darbu, taču grāmatveža ceļš pa karjeras kāpnēm ir diezgan garš. Reti kurš kļūst par grāmatvedi pēc augstskolas absolvēšanas, jo tikai praktiski strādājot ir iespējams apgūt šī darba specifiku. Vispirms ir vairākus gadus jāstrādā par grāmatveža palīgu vai līdzīgos darbos. Noteikti sazinieties ar potenciālā grāmatveža iepriekšējiem darba devējiem, lai uzzinātu, kādas ir viņu atsauksmes. Noskaidrojiet, vai iepriekš grāmatvedis spēja izdarīt uzdoto darba apjomu un pārzināja savu amatu.

Treškārt, izvērtējiet grāmatveža rakstura īpašības. Lai cik arī grāmatvedis nebūtu profesionāls un zinošs, viņš nespēs pienācīgi pildīt savu darbu, ja viņam nebūs tam vajadzīgās rakstura īpašības. Pati svarīgākā rakstura īpašība grāmatvedim ir pacietība, jo reizēm var nākties iet cauri grāmatvedības uzskaitēm neskaitāmas reizes un meklēt, kur ir ieviesusies kāda kļūda, vai monotoni rakstīt neskaitāmi daudz ierakstu kontos. Tāpat grāmatvedim ir jābūt uzņēmīgam un ar kritisko domāšanu. Šīs spējas nav viegli pārbaudīt, taču uzdodot pildīt dažādus uzdevumus, var gūt priekšstatu par potenciālā grāmatveža raksturu.

Visbeidzot, ir jāizvērtē grāmatveža motivācija strādāt. Ja grāmatvedim patiesībā savs darbs riebjas, bet viņš to dara tikai naudas dēļ, negaidiet labus rezultātus. Iespējams, viņš zinās kas jādara, bet darbs vienmēr būs paviršs, taču grāmatveža darbā rūpība ir ļoti būtiska. Piemēram, veidojot gada pārskatu, ir ļoti būtiski, lai tas būtu ne vien pareizs, bet arī korekts un precīzs, jo citādāk uzņēmums tiks parādīts sliktā gaismā un tas var radīt problēmas piesaistīt investorus. Labs grāmatvedis ir tāds, kurams savs darbs patīk.

Īsāk sakot, veltiet pienācīgi daudz laika tam, lai izvēlētos grāmatvedi savam uzņēmumam. Lai vai kāda būtu uzņēmuma organizatoriskā struktūra, grāmatvedis vienmēr būs uzņēmēja labā roka. Grāmatvedim ir jābūt zinošam, lojālam un pats galvenais, strādāt gribošam.

Mūsdienās pārsvarā visiem komersantiem ir jāizmanto divkāršā ieraksta grāmatvedības uzskaites sistēma, jo tā ļauj precīzāk veikt ieraktus, samazina kļūdas iespējamību un veido pārskatāmāku darījumu reģistru, taču ne visiem saimnieciskās darbības veicējiem ir tik sarežģītas finanšu plūsmas, lai būtu nepieciešamība pēc tik nopietnas uzskaites sistēmas, tāpēc vienkāršākajām komercdarbības formām tiek atļauts vest vienkāršā ieraksta grāmatvedību. Tā ir daudz vienkāršāka un primitīvāka grāmatvedības forma, kas dod iespēju pašam saimnieciskās darbības veicējam vest savu grāmatvedību. Kas īsti ir vienkāršā ieraksta grāmatvedība un, kam ir atļauts izmantot šādu uzskaites sistēmu?

Vienkāršā ieraksta grāmatvedība pamatā nozīmē to, ka visi ieraksti tiek veikti vienā kontā. Tas nozīmē, ka nav jāveic ieraksts gan debetā, gan kredītā, bet jāveido tikai saimnieciskās darbības līdzekļu plūsma, kas ietver gan ieņēmumus, gan izdevumus un, protams, kopējo apgrozījumu. Tajā jāpiefiksē pilnīgi visi saimnieciskie darījumi un to ietekme uz naudas plūsmu. Parasti vienkāršā ieraksta grāmatvedības žurnālos tiek veikti tikai daži ieraksti nedēļā, līdz ar to, aprēķinu veikšana un uzskaites veidošana kopumā ir visai vienkārša. Grūtākais ir saprast, kur tieši un kā ir jāreģistrē katri konkrētie ienākumi un izdevumi, taču ir pieejami dažādi vienkāršā ieraksts grāmatvedības žurnāli, kā arī paraugi, līdz ar to, šo darbu var veikt pilnīgi jebkurš. Patiesībā vienkāršā ieraksta grāmatvedība nemaz nelīdzinās īsti, modernai grāmatvedībai, tā drīzāk ir pielīdzināma personīgā budžeta plānam, vienīgi jūs neplānojiet savus personīgos finanšu līdzekļus, bet gan uzņēmuma vai saimnieciskās darbības.

Ieņēmumu un izdevumu uzskaiti vienkāršā ieraksta grāmatvedībā nepieciešams kārtot pēc hronoloģiskā reģistra. Tas nozīmē, ka visi ieraksti jākārto hronoloģiskā secībā un ir jānorāda ieraksta datums, ieraksta kārtas numurs, atsauce uz attaisnojuma dokumentu (dokuments, kurš apliecina uzņēmuma saimnieciskā darījuma esamību), saimnieciskā darījuma novērtējums naudā un saimnieciskā darījuma grāmatvedības konta nosaukums.

To, kam ir atļauts kārtot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā nosaka “Likums par grāmatvedību”. Tas paredz, ka šādu grāmatvedību drīkst vest individuālie komersanti, individuālie uzņēmumi un zemnieku un zvejnieku saimniecības, kuru apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā gadā jeb taksācijas periodā nepārsniedz 300 000 eiro. Tāpat šo sistēmu var izmantot fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, ja tām ir nepieciešamība veikt grāmatvedības uzskaiti.

Vienkāršā ieraksta grāmatvedības uzskaite pamatā tiek veidota tikai uzņēmēja un ārējo auditoru vajadzībām. Uzņēmējam ir būtiski izprast, kādi procesi notiek viņa uzņēmumā un kādi ir prognozējamie ieņēmumi vai tieši pretēji, zaudējumi, bet auditori, vēlas pārbaudīt, cik patiesi ir sniegtie dati un cik pareizi saimnieciskās darbības veicējs veido vienkāršās grāmatvedība uzskaiti. Ja saimnieciskās darbības veicējs vēlas, piemēram, piesaistīt ārējos investorus, visticamāk būs jāveic uzskaite divkāršajā ierakstu sistēmā, jo tas ir precīzāks un daudz konkrētāk parāda iespējamos nākotnes scenārijus, iespējamos riskus un plānoto uzņēmuma attīstību.

Tātad, vienkāršā ieraksta grāmatvedība ir paredzēta tikai ļoti nelieliem uzņēmējiem vai citiem saimnieciskas darbības veicējiem, kas nepretendē uz nekādu investīciju piesaisti. Tiem komersantiem, kas nopietni domā par sava uzņēmuma attīstību un nākotnes izaugsmes iespējām, tomēr būtu ieteicams izvēlēties divkāršā ieraksta grāmatvedību pat tad, ja likums ļauj to nedarīt.

Pilnīgi visiem saimnieciskās darbības veicējiem ir pienākums reģistrēt visus saimnieciskos darījumus grāmatvedības kontos, taču visiem tas nav jādara pēc vienāda principa. Pastāv divas grāmatvedības ierakstu sistēmas – vienkāršā ieraksta grāmatvedība un divkāršā ieraksta grāmatvedība. Vienkāršā ieraksta grāmatvedība ir ļoti vienkāršs darījumu reģistrēšanas veids, ko var veikt gandrīz jebkura persona, kas kaut ko saprot no uzņēmējdarbības un finansēm, taču likums nosaka, ka to drīkst izmantot tikai individuālie uzņēmēji, individuālie komersanti un zemnieku un zvejnieku saimniecības, kuru apgrozījums nepārsniedz 300 000 eiro gadā. Visiem pārējiem komersantiem ir obligāti jāveic divkāršā ieraksta grāmatvedība. Kas tad īsti ir divkāršā ieraksta grāmatvedība un kāpēc tā ir obligāta lielākajai daļai komersantu?

Divkāršā ieraksta grāmatvedība paredz, ka visas grāmatvedības operācijas ir jāreģistrē divas reizes. Tas nozīmē, ka reģistros visi saimnieciskie darījumi ir jāpiefiksē, divos, savstarpēji saistītos kontos – kasē un pircēju parādos jeb debetā un kredītā. Loģiski, ka vienā kontā darījums būs pozitīvs un otrā negatīvs, taču darījumu summām jābūt identiskām, jo tas ir viens un tas pats darījums no diviem skatupunktiem. Piemēram, ja uzņēmumam klients samaksā parādu 1 000 eiro, nauda tiek ieskaitīta kasē, līdz ar to kontos tiks veikti divi ieraksti – par 1 000 ir eiro samazinājušies pircēju parādi (ieraksts pircēju parādos jeb kredītā) un par 1 000 eiro palielinājies naudas atlikums kasē (ieraksts kasē jeb debetā).

Varētu šķist, ka šāda sistēma visu tikai sarežģī un tā īsti nemaz nav nepieciešama, jo kāpēc gan vien uz tas pats darījums būtu jāreģistrē divas reizes? Patiesībā tas ir pat ļoti svarīgi, jo šādā veidā tiek nodrošināta efektīva kļūdas pārbaude un efektivitāte. Tā kā abos kontos reģistrēto darījumu summām ir jābūt vienādām, abu kontu bilance arī ir vienāda. Ja skaitļi nesakrīt, ir skaidrs, ka kaut kur ir ieviesusies kļūda. Vēl šī sistēma ir daudz pārskatāmāka. Tā kā lielos uzņēmumos ikdienas var tikt veikti simtiem darījumu, veicot vienkāršos ierakstus, ātri vien var apjukt. Veidojas garš saraksts ar darījumiem, kuriem never izsekot līdzi. Divkāršā ieraksta grāmatvedība nodrošina to, ka visiem ierakstiem ir jābūt līdzsvarā, turklāt tas ievērojami atvieglo pārskatu veidošanu gada beigās. Divkāršā ieraksta grāmatvedība ir visai sarežģīta un gandrīz vienmēr uzņēmumā to veic grāmatvedis, kuram ir atbilstošas zināšanas.

Kaut gan likums paredz, ka individuālie uzņēmēji, individuālie komersanti un zemnieku un zvejnieku saimniecības, kuru apgrozījums nepārsniedz 300 000 eiro gadā, drīkst veikt vienkāršā ieraksta grāmatvedības uzskaiti jeb ieraktus žurnālā, tā nav obligāta prasība. Arī šādi saimnieciskās darbības veicēji var izvēlēties divkāršā ierakta grāmatvedības uzskaites sistēmu, taču, ir jārēķinās ar to, ka tas prasīs papildus līdzekļus, jo būs jāalgo grāmatvedis vai vismaz jākonsultējas ar grāmatvedi par atsevišķiem jautājumiem. Grāmatvedības uzskaites sistēmu ir jāizvēlas, balstoties uz nepieciešamību, proti, to, cik daudz ierakstu ir nepieciešamas veikt un cik liels ir finanšu līdzekļu apgrozījums.

Kaut arī divkāršā ieraksta grāmatvedība ir daudz sarežģītāka nekā vienkāršā ieraksta grāmatvedība, tā tomēr ir ļoti nepieciešama jebkuram nopietnam uzņēmējam. Šī sistēma tiek izmantota jau gadsimtiem ilgi un tā spēj nodrošināt precizitāti un ļauj izvairīties no kļūdām.

Tāpat kā visas nozares un profesijas, arī grāmatvedība laika gaitā strauji mainās. Varbūt mēs šīs izmaiņas ikdienā nepamanām, taču, ja salīdzinām, grāmatveža darbu, kaut vai ar laiku pirms, 10 gadiem un grāmatveža dabu mūsdienās, ir novērojamas būtiskas atšķirības. Pirmkārt, mūsdienās pārsvarā viss notiek elektroniski, nevis papīra formātā un tiek izmantots dažādas datorprogrammas, lai grāmatvežu darbu padarītu maksimāli vienkāršu un samazinātu kļūdas iespējamību. Tā kā mūsdienās tehnoloģijas attīstās vēl daudz straujāk, rodas jautājums, kāda būs grāmatvedība nākotnē un vai tāda profesija kā grāmatvedis vispār pastāvēs?

Mūsdienās tehnoloģijas patiešām ieņem nozīmīgu lomu gan cilvēku privātajās dzīvēs, gan arī dažādās nozarēs. Mūsdienās mums katram mājās ir vairākas ierīces, kas ir jaudīgākas par tām, ko pirms 10 vai 20 gadiem izmantoja tikai profesori laboratorijās. Ja mēs pieņemam, ka tehnoloģijas turpinās attīstīties tikai arvien straujāk, tad mēs varam vien minēt, kādus tehnoloģiskos brīnumus mēs sagaidīsim tuvākajā nākotne’. No vienas puses tas ir labi, jo šīs tehnoloģijas atvieglo cilvēku dzīves, taču tas arī rada satraukumu, jo pateicoties tām daudzas industrijas mainās un pat apdraud to pastāvēšanu. Tas nozīmē, ka daudzas profesijas nākotnē nepastāvēs, un šo profesiju saraktā, diemžēl, ir arī grāmatvedība.

Kaut gan vairāk apdraudēti ir fizisko darbu darītāji, kuriem nav specifisku zināšanu, pastāv pamatota teorija, ka grāmatvedība turpmāko dažu desmitgažu laikā izzudīs vai mainīsies līdz nepazīšanai. Jāsaprot, ka datori tomēr rēķina un skaita ātrāk un precīzāk nekā cilvēki, turklāt tie spēj veikt arvien sarežģītākus aprēķinus, bez cilvēka dalības šajā procesā. Jau tagad tiek izmantotas grāmatvedības programmas, kas veic dažādus uzdevumus, pēc ļoti sarežģītiem algoritmiem. Daudzās programmās pat tiek izmantotas mākslīgā intelekta sistēmas, kas spēj veikt vairākus uzdevumus secīgi, ko var pielīdzināt sava vaida domāšanai. Pagaidām gan zinātnieki un tehnoloģiju nozares eksperti apgalvo, ka ir algoritmi, kurus izveidot nav iespējams, lai gan, pirms desmit gadiem, noteikti zinātnieki apgalvotu, ka nav iespējams izveidot kabatas izmēra ierīci ar 512 GB lielu iebūvēto atmiņu, 8 GB RAM, jaudīgu kameru utt., tāpēc droši apgalvot neko nevar.

Tātad, to, vai grāmatveža profesija pilnībā izzudīs, mēs nezinām, bet, ka tā mainīsies līdz nepazīšanai, gan mēs varam apgalvot pavisam droši. Kāda tad būs grāmatvedība un grāmatveži nākotnē? Droši varam teikt, ka grāmatveža darbs būs nealgoritmisks. Tas nozīmē, ka visus aprēķinus un funkcijas veiks datoru programmas ar algoritmu palīdzību. Grāmatveža galvenais darbs būs pārvaldīt un pieskatīt tehnoloģijas. Ja tagad galvenais, kas jāzina grāmatvedim ir kā vaidot pārskatus un veikt aprēķinus, tad nākotnē grāmatvedis vairāk būs pielīdzinām IT speciālistam, kas prot pārvaldīt ierīces un to programmatūru.

Sliktā ziņa ir tā, ka nākotnē grāmatveža profesija patiešām zaudēs savu nozīmi un daudziem grāmatvežiem nebūs darba, jo vairāku grāmatvežu darbu varēs aizvietot viena programma un viena cilvēks, kas to pārvalda, bet labā ziņa ir tā, ka tas nenotiks tik drīz. Vēl kādu laiku grāmatveži strādās pēc pašreizējiem priekšrakstiem un izmaiņas būs novērojamas ļoti pakāpeniski, līdz ar to, nozare spēs pielāgoties un piedāvājums darba tirgū būs attiecīgs pieprasījumam. Vēl viena labā ziņa ir tā, ka tiem grāmatvežiem, kas jau šodien ir atvērti visam jaunajam un ir gatavi mācīties, tāpat nekur nepazudīs un darbs viņiem būs arī tālā nākotnē.

Mūsdienās visai bieži nākas dzirdēt vārdu salikumus dubultā grāmatvedība vai ēnu ekonomika. Tās ir ļoti būtiskas problēmas mūsdienu tautsaimniecībā, kas diemžēl ir ļoti izplatītas. Uzņēmēji bieži izvēlas kārtot dubulto grāmatvedību jeb neuzrādīt visus saimnieciskos darījumus, lai par tiem nebūtu jāmaksā nodokļi. Uzņēmējiem, tas, protams ir izdevīgi, tomēr, dubultā grāmatvedība un ēnu ekonomika kopumā rada nopietnas problēmas un grauj ekonomiku.

Vispirms, apskatīsim, ko šie termini nozīmē. Ēnu ekonomika ir daudz plašāks jēdziens, kas sevī ietver dažādas nelikumīgas darbības un procesus, kā, piemēram, kontrabandu, nevienlīdzīgu konkurenci, dubulto grāmatvedību, paralēlo darbību utt. Būtībā tā ir ekonomikas daļa, kas nav uzskaitīta oficiālajā statistikā, kas netiek deklarēta un par ko netiek maksāti nodokļi. Tā rada ļoti daudz būtisku problēmu, piemēram, kropļo tirgu, negatīvi ietekmē nodokļu iekasēšanu, rada nepareizu priekšstatu par norisēm tautsaimniecībā utt.

Dubultā grāmatvedība, savukārt ir ēnu ekonomikas daļa, kas iever tieši saimnieciskās darbības slēpšanu dažādos veidos, lai tā netiktu aplikta ar nodokļiem. Tas ietver gan darbinieku algu neoficiālu izmaksāšanu jeb tā saucamās aplokšņu algas, gan saimniecisko darījumu neuzskaitīšanu, neizsniedzot preces vai pakalpojuma saņēmējam čeku vai kvīti par pakalpojumu gan daudz citu nelegālu darbību, kuru rezultātā netiek fiksēti finanšu darījumi.

Lielāko ēnu ekonomikas un dubultās grāmatvedības daļu Latvijā veido tieši uzņēmējdarbības ienākumu neuzrādīšana. Tas nozīmē, ka saimnieciskās darbības veicējs sniedz klientiem preces vai pakalpojumus, bez oficiālas šī darījuma piefiksēšanas. Tātad, klientam netiek izsniegts čeks vai kvīts, līdz ar to, darījumu nevar pierādīt. Ja darījums nav oficiāli noticis, tas nav jāiegrāmato un jāuzrāda finanšu atskaitēs, līdz ar to, uzņēmējam par šo darījumu valstij nav jāmaksā nodokļi. Uzņēmējs šādā vaidā panāk, ka daļu saimnieciskās darbības viņš var veikt, bez grāmatvedības uzskaitēm un nodokļu nomaksas. Vēl viens ienākumu neuzrādīšanas veids, ir vienkārša saimnieciskās darbības veikšana, nereģistrējot to. Tas nozīmē, ka fiziska persona veic saimniecisko darbību, kas nav oficiāla, līdz ar to, nekur netiek uzrādīta un saimnieciskās darbības veicējam nav valstij jāmaksā nodokļi.

Otru lielāko Latvijas ēnu ekonomikas daļu veido tā saucamās aplokšņu algas. Arī tā ir dubultās grāmatvedības daļa, jo, ja uzņēmējs neuzrāda patieso darbinieka algas apjomu, vai pat vispār neuzrāda, ka viņš algo konkrēto darbinieku, viņam nav jāmaksā attiecīgi daļa vai visi nodokļi par darbinieku. Ja ar darbinieku vispār netiek noslēgts līgums, grāmatvedības uzskaitēs neparādās un valsts nesaņem nodokļus, bet ja oficiālā ienākumu daļa ir mazāka nekā patiesā, valsts saņem tikai daļu nodokļu. Daudzi darbinieki šādam algas samaksas veidam piekrīt tāpēc, ka tādā veidā darba devējs var nodrošināt viņiem lielākas algas.

Principā, dubultā grāmatvedība uzņēmējiem ir veids, kā ieekonomēt naudu uz nesamaksāto nodokļu rēķina. Tas nozīmē, ka uzņēmums apgroza daudz vairāk naudas, nekā to uzrāda grāmatvedības dokumentos. Tā arī veidojas šī te dubultā grāmatvedība – ir oficiālā grāmatvedība un patiesā grāmatvedība. Uzņēmēji to slēpj, taču veicot auditu, ir iespējams diezgan vienkārši atklāt nelikumības un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Dubulto grāmatvedību nedrīkst veikt nekādos apstākļos, jo tas var kaitēt gan pašam uzņēmējam, gan viņa klientiem, gan darbiniekiem, gan arī visai valstij kopumā.