Dubultā grāmatvedība un ēnu ekonomika

Dubultā grāmatvedība un ēnu ekonomika

Mūsdienās visai bieži nākas dzirdēt vārdu salikumus dubultā grāmatvedība vai ēnu ekonomika. Tās ir ļoti būtiskas problēmas mūsdienu tautsaimniecībā, kas diemžēl ir ļoti izplatītas. Uzņēmēji bieži izvēlas kārtot dubulto grāmatvedību jeb neuzrādīt visus saimnieciskos darījumus, lai par tiem nebūtu jāmaksā nodokļi. Uzņēmējiem, tas, protams ir izdevīgi, tomēr, dubultā grāmatvedība un ēnu ekonomika kopumā rada nopietnas problēmas un grauj ekonomiku.

Vispirms, apskatīsim, ko šie termini nozīmē. Ēnu ekonomika ir daudz plašāks jēdziens, kas sevī ietver dažādas nelikumīgas darbības un procesus, kā, piemēram, kontrabandu, nevienlīdzīgu konkurenci, dubulto grāmatvedību, paralēlo darbību utt. Būtībā tā ir ekonomikas daļa, kas nav uzskaitīta oficiālajā statistikā, kas netiek deklarēta un par ko netiek maksāti nodokļi. Tā rada ļoti daudz būtisku problēmu, piemēram, kropļo tirgu, negatīvi ietekmē nodokļu iekasēšanu, rada nepareizu priekšstatu par norisēm tautsaimniecībā utt.

Dubultā grāmatvedība, savukārt ir ēnu ekonomikas daļa, kas iever tieši saimnieciskās darbības slēpšanu dažādos veidos, lai tā netiktu aplikta ar nodokļiem. Tas ietver gan darbinieku algu neoficiālu izmaksāšanu jeb tā saucamās aplokšņu algas, gan saimniecisko darījumu neuzskaitīšanu, neizsniedzot preces vai pakalpojuma saņēmējam čeku vai kvīti par pakalpojumu gan daudz citu nelegālu darbību, kuru rezultātā netiek fiksēti finanšu darījumi.

Lielāko ēnu ekonomikas un dubultās grāmatvedības daļu Latvijā veido tieši uzņēmējdarbības ienākumu neuzrādīšana. Tas nozīmē, ka saimnieciskās darbības veicējs sniedz klientiem preces vai pakalpojumus, bez oficiālas šī darījuma piefiksēšanas. Tātad, klientam netiek izsniegts čeks vai kvīts, līdz ar to, darījumu nevar pierādīt. Ja darījums nav oficiāli noticis, tas nav jāiegrāmato un jāuzrāda finanšu atskaitēs, līdz ar to, uzņēmējam par šo darījumu valstij nav jāmaksā nodokļi. Uzņēmējs šādā vaidā panāk, ka daļu saimnieciskās darbības viņš var veikt, bez grāmatvedības uzskaitēm un nodokļu nomaksas. Vēl viens ienākumu neuzrādīšanas veids, ir vienkārša saimnieciskās darbības veikšana, nereģistrējot to. Tas nozīmē, ka fiziska persona veic saimniecisko darbību, kas nav oficiāla, līdz ar to, nekur netiek uzrādīta un saimnieciskās darbības veicējam nav valstij jāmaksā nodokļi.

Otru lielāko Latvijas ēnu ekonomikas daļu veido tā saucamās aplokšņu algas. Arī tā ir dubultās grāmatvedības daļa, jo, ja uzņēmējs neuzrāda patieso darbinieka algas apjomu, vai pat vispār neuzrāda, ka viņš algo konkrēto darbinieku, viņam nav jāmaksā attiecīgi daļa vai visi nodokļi par darbinieku. Ja ar darbinieku vispār netiek noslēgts līgums, grāmatvedības uzskaitēs neparādās un valsts nesaņem nodokļus, bet ja oficiālā ienākumu daļa ir mazāka nekā patiesā, valsts saņem tikai daļu nodokļu. Daudzi darbinieki šādam algas samaksas veidam piekrīt tāpēc, ka tādā veidā darba devējs var nodrošināt viņiem lielākas algas.

Principā, dubultā grāmatvedība uzņēmējiem ir veids, kā ieekonomēt naudu uz nesamaksāto nodokļu rēķina. Tas nozīmē, ka uzņēmums apgroza daudz vairāk naudas, nekā to uzrāda grāmatvedības dokumentos. Tā arī veidojas šī te dubultā grāmatvedība – ir oficiālā grāmatvedība un patiesā grāmatvedība. Uzņēmēji to slēpj, taču veicot auditu, ir iespējams diezgan vienkārši atklāt nelikumības un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Dubulto grāmatvedību nedrīkst veikt nekādos apstākļos, jo tas var kaitēt gan pašam uzņēmējam, gan viņa klientiem, gan darbiniekiem, gan arī visai valstij kopumā.