Grāmatvedības vēsture un attīstība

Grāmatvedības vēsture un attīstība

Daudzi uzskata, ka grāmatvedība ir samērā jauns process, kas ieviests, lai kontrolētu finansiālo stāvokli mūsdienu uzņēmumos. Modernā grāmatvedība, kādu mēs to pazīstam šodien, patiešām ir kaut kas samērā jauns, taču tā nav radusies vienas dienas laikā. Grāmatvedībai ir ļoti sena vēsture un gara attīstība. Lai labāk izprastu mūsdienu grāmatvedību, ir noderīgi izprast arī tās izcelsmi un sākotnējās formas.

Patiesībā pirmās liecības par grāmatvedības procesiem ir meklējamas jau periodā no 5 000. g. p.m.ē. līdz 4 500. gadam p.m.ē, Mezopotāmijā. Tā kā jau šajā laikā notika tirgošanās un citi finanšu darījumi, bija nepieciešamība to apliecināt, lai izvairītos no krāpšanas gadījumiem un stabilizētu sabiedriskās attiecības. Šajā laikā nozīmīgākie darījumi tika fiksēti uz māla plāksnītēm. Tos varētu uzskatīt par primitīviem grāmatvedības dokumentiem. Šo plāksnīšu veidošanā parasti piedalījās vairāki cilvēki, lai šos primitīvos dokumentus nevarētu apstrīdēt. Protams, darījumu reģistrēšana vien nav uzskatāma par grāmatvedību, bet tas varētu būt aizsākums šim nozīmīgajam procesam.

Kaut kas daudz tuvāks mūsdienu grāmatvedībai izveidojās Senajā Grieķijā, aptuveni 600 g. p.m.ē. Šajā laikā sāka kalt monētas, līdz ar to izveidojās jaunas, sarežģītākas uzskaites sistēmas. Tiek uzskatīts, ka pastāvēja pat vienkārši datu reģistri, kurus dēvēja par Zenona papīriem. Tajos uzskaitīja visus veiktos darījumus un saistības, kādas cilvēki uzņēmās. Vēlāk arī citas civilizācijas pieņēma šādu vei līdzīgu uzskaites sistēmu. Piemēram, Senajā Romā tika ieviesta tāda pati uzskaites sistēma, kas pēc tam tika uzlabota, veidojot virsgrāmatu.

Modernās jeb oficiālās grāmatvedības pirmsākumi ir meklējami vien aptuveni 12. gadsimtā. Šajā laikā attīstījās tirdzniecība, līdz ar to, bija nepieciešama daudz stingrāka kontrole visiem darījumiem. Izveidojās uzņēmumi, kuri veica vairākus darījumus dienā. Vienam cilvēkam bija ļoti grūti ražot un pārdot preces un reizē fiksēt visus veiktos darījumus, tāpēc tika pieņemti īpaši algotņi, kas veica šos pienākumus. Viņu uzdevums bij pārvaldīt citas personas finanšu informāciju. Tas bija laiks, kad parādījās pirmie grāmatveži, kas nodarbojās ar uzņēmumu finanšu darījumu kārtošanu.

13. gadsimtā jau parādījās divkāršā ieraksta grāmatvedība. Sākumā tā bija diezgan primitīva, bet vēlāk matemātiķis Luka Pačioli, izveidoja sistēmu, kas ļoti līdzinās mūsdienu divkāršā ieraksta grāmatvedībai. Tajā ietilpa gan dažādi datu reģistri, gan virsgrāmatas, gan pārskati. Virsgrāmatu saturs bija ļoti pietuvināts mūsdienu bilancēm. Šī sistēma sastāvēja no dažādu procesu kopuma, no kuriem daudzi ir saglabājušies vēl līdz mūsdienām. Varētu teikt, ka Luka Pačioli ir modernās grāmatvedības pamatlicējs.

Patiesībā, ilgu laiku šī grāmatvedības sistēma vispār netika mainīta un uzlabota. Vairāk kā 600 gadus grāmatvedība neattīstījās. Tikai 19. gadsimta beigās grāmatvedības sistēmā tika pamainīts tās formāts un ieviesti gada pārskati, lai uzņēmumu finansiālo situāciju būtu vieglāk kontrolēt, ne tikai uzņēmuma iekšienē, bet arī saistītajām ārējām personām. Vēlāk pastiprinājis grāmatvedības nozīme, un dažādas detaļas, bet pamata principi ir saglabājušies līdz mūsdienām. Ja neskaita izmaiņas grāmatvedības praktiskajā veikšanā (piemēram, datorprogrammatūras ieviešana), pēdējā laikā, grāmatvedības sistēmā un procesos nekas būtiski nav mainījies.

Patiesībā grāmatvedībai ir sena izcelsme un tā ir mainījusies līdzi laikam un cilvēku vajadzībām. Kad nebija attīstīta tirdzniecība, nebija nepieciešamība pēc darījumu reģistriem un citiem sarežģītiem grāmatvedības elementiem, taču attīstoties tirdzniecībai un finanšu darījumiem, bija nepieciešama stingrāka kontrole, tātad arī grāmatvedības sistēmai bija jāmainās līdzi. Būtībā to, kāda ir grāmatvedība un tās būtiskākie elementi nosaka tieši procesi komercdarbībā.