Trīs lieli izaicinājumi, kas tieši un netieši ietekmē ekonomiku un finanses

Trīs lieli izaicinājumi, kas tieši un netieši ietekmē ekonomiku un finanses

Bieži vien kā divas lielas 21. gadsimta problēmas ir cīņa pret nabadzību un cīņa pret klimata pārmaiņām. Ekonomiski gan pieminēt ir nepieciešams arī globālo ekonomisko krīzi, kā sekas joprojām ir manāmas. Pašreizējā krīze finanšu tirgos un ekonomikas lejupslīde ir jauna un strauja. Visi izaicinājumi vai problēmas prasa stingru un noteiktu rīcību, kas ir jāsaglabā nākamajās desmitgadēs. Viss var tikt pārvarēts, īstenojot apņēmīgus un saskaņotus centienus visā pasaulē. Tomēr, lai saprastu ilgtermiņa rezultātus un to nopietnību, ir vērts apskatīt arī īstermiņa efektu un risinājumus.

Klimata pārmaiņas
Reakcija uz klimata pārmaiņām un nabadzības mazināšanu definēs visu paaudzi. Ja neveiksies kaut vienā no tām, neizdosies atrisināt arī otru. Nepārvaldītas klimata pārmaiņas neatgriezeniski sabojās attīstības perspektīvas daudzās pasaules daļās, un rīcība klimata pārmaiņu jomā, kas kavē attīstību, nekad nevar veidot globālu koalīciju, kas ir svarīga.

Nabadzības ietekme
Tāpat arī nabadzība ietekmē pasauli jo sevišķi finanšu jomā. Visnabadzīgākie cilvēki būs arī visvairāk pakļauti un neaizsargāti pret klimata pārmaiņām. ANO lēš, ka līdz 2080. gadam klimata pārmaiņas varētu radīt papildu 600 miljonus cilvēku, kurus skars nepietiekama uztura problēma, 400 miljonus saslimušo ar malāriju un 1,8 miljardus cilvēku, kuriem nepietiks ūdens. Pasaulē ar klimata pārmaiņām, cīņa pret nabadzību, kas skar simtiem miljoniem cilvēku, kļūst vēl sarežģītāka.

Daži var apgalvot, ka globālā finanšu krīze un ekonomiskā lejupslīde nozīmē, ka mums jāpiestājas cīnieties pret nabadzību un klimata pārmaiņām. Taču aizkavējot cīņu pret nabadzību, miljoniem cilvēku tiktu nolemti daudziem grūtiem gadiem. Un aizkavējot klimata pārmaiņas, tas nozīmē, ka atmosfērā palielinās kaitīgo gāzu daudzums un quick lån, tādēļ nākotnē atrisināt šo problēmu būs dārgāk un sarežģītāk. 2015. gadā Parīzē panāktā globālā vienošanās par klimata pārmaiņām noteikti palīdz uzticībai un izredzēm noslēgt samazināt apdraudējumu galvenajām privātajām investīcijām un valsts rīcībai.

Globālā ekonomiskā krīze
Tā ir visnopietnākā krīze vismaz pēdējo 80 gadu laikā. Šī krīze sevišķi negatīvi ietekmē jaunattīstības valstis. Pieprasījums pēc preču un ražotāju eksporta ir strauji samazinājies, un kapitāla plūsmas ir ievērojami zemākas, tostarp tiek negatīvi ietekmēti tiešie un portfeļieguldījumi, kā arī naudas pārvedumi. Pasaules atveseļošanās ir ārkārtīgi svarīga jaunattīstības valstīm, bet šī krīze radās bagātajā pasaulē. Lejupslīdes laikā un atveseļošanas procesā katram dažādās jomās iesaistītajam ir jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu, ka izmantojamās metodes nerada papildu kaitējumu. Tāpat ir nepieciešams izstrādāt jaunas stratēģijas, lai nodrošinātu, ka centieni rekonstruēt finanšu sektorus, pārāk koncentrējoties uz vietējām bankām, riskiem un jautājumiem, nediskriminē tirdzniecības finansējumu vai aktīvus, kas tiek turēti un nonāk jaunajos tirgos.

Lai samazinātu ekonomisko lejupslīdi un citas ar to saistītās problēmas, ir jāpievērš uzmanība visiem trim aspektiem. Lai apkarotu klimata pārmaiņu draudus, vienlaicīgi jāveicina centienus samazināt nabadzību un apturēt globālo ekonomikas lejupslīdi. Ir redzams, ka daudzas ekonomiskās problēmas, tajā skaitā sadārdzinājumi un problēmas ar vietējām bankām ir saistīti arī ar citiem izaicinājumiem, kuri mijiedarbojoties var novest pie vēl lielākām problēmām. Ja ekonomiskā situācija ir nelabvēlīga un lån penge rki, aizvien vairāk cilvēku meklē veidus, kā nelegāli kaut ko piesaistīt saviem finansiāliem ieguvumiem vai arī izmanto lētākas izejvielas, kas vienlaikus ievērojami vairāk apdraud klimatu. Ir vērts atcerēties arī to, ka 2000. gada sākumā daudzas valstis piedzīvoja strauju ekonomisko izaugsmi, līdz ar to situācija noteikti var mainīties ar pareizu stratēģiju un piesaistītajiem cilvēkiem, valstīm utt.